Krievijas sporta trimda turpinās 1 gadu pēc iebrukuma Ukrainā

Krievijas reintegrācija sporta pasaulē gadu pēc tam, kad sākās iebrukums Ukrainā, draud radīt lielāko plaisu olimpiskajā kustībā kopš aukstā kara

© AP

Gadu pēc iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijas reintegrācija sporta pasaulē draud radīt lielāko plaisu olimpiskajā kustībā kopš aukstā kara.

Krievija joprojām ir izslēgta no daudziem starptautiskiem sporta pasākumiem, taču tas drīz varētu mainīties. Strauji tuvojas nākamā gada Parīzes olimpiskās spēles, un notiek kvalifikācijas pasākumi. Starptautiskā Olimpiskā komiteja strādā, lai atgrieztos sacensībās no Krievijas un sabiedrotās Baltkrievijas sportisti, taču ne visi piekrīt.

teniss ra

Ja Krievijas sportisti vēlas atgriezties sacensībās, sporta pasaulei ir jāatrisina divas galvenās problēmas, kas kļuva skaidras dienās pēc iebrukuma: kā krievu sportisti var atgriezties, neatsvešinot ukraiņus? Un ko var darīt ar krieviem, kuri atbalsta karu?

Sākoties pirmajām cīņām, Ukrainas paukošanas izlase atteicās sacensties ar Krieviju turnīrā Ēģiptē, turot rokās zīmi: 'Apturiet Krieviju! Apturiet karu! Glābiet Ukrainu! Glābiet Eiropu!'

Gadu vēlāk viens no lielākajiem šķēršļiem Krievijas atgriešanās sportā ir Ukrainas uzstājība, ka tā varētu boikotēt, nevis riskēt ar propagandas panākumiem ienaidniekam vai vēl vairāk traumēt kara skartos Ukrainas sportistus. Arī citas Eiropas valstis ir runājušas par olimpisko spēļu boikotēšanu, ja krieviem tiks atļauts piedalīties.

Pēdējie lielākie olimpiskie boikoti notika pirms četrām desmitgadēm, kad ASV un vairāk nekā 60 sabiedrotie izlaida 1980. gada Maskavas spēles. Padomju Savienība un tās sabiedrotie atriebās, boikotējot 1984. gada Losandželosas olimpiskās spēles.

Konkrētu sportistu rīcība ir atsevišķs jautājums. Krievijas vingrotājs Ivans Kuljaks pie krūtīm pielīmēja simbolu 'Z', atdarinot marķējumu, kas izmantots uz valsts militārajiem transportlīdzekļiem, stāvot uz goda pjedestāla blakus Ukrainas uzvarētājam pasākumā Katarā pagājušā gada martā. Viņš tika aizliegts uz gadu.

SOK tagad paziņo, ka neatbalstīs neviena Krievijas sportista atgriešanos, kurš 'ir rīkojies pret SOK miera misiju, aktīvi atbalstot karu Ukrainā', taču nav definējis, ko tas nozīmē praksē.

Sporta organizācijas pagājušajā gadā rīkojās ātri, reaģējot uz Krievijas iebrukumu. Dienu pēc tanku iebraukšanas Ukrainā Krievijai tika atņemtas tiesības rīkot Čempionu līgas finālu vīriešu futbolā un Krievijas Grand Prix pirmajā Formulā. Pēc četrām dienām SOK ieteica izslēgt Krievijas un Baltkrievijas sportistus no pasākumiem, 'lai aizsargātu globālo sporta sacensību integritāti un visu dalībnieku drošību'.

Krievijas vīriešu futbola izlase tobrīd piedalījās Pasaules kausa izslēgšanas spēlēs, cerot kvalificēties pagājušā gada turnīram Katarā, taču Polija atteicās no tām spēlēt. Pēc tam Krievija tika izslēgta no sacensībām — četrus gadus pēc 2018. gada turnīra rīkošanas un iekļūšanas ceturtdaļfinālā.

Līdz ar Parīzes olimpisko spēļu redzesloku SOK ir pārcēlusi savu uzsvaru uz savu pienākumu izvairīties no diskriminācijas pēc tautības un izveidot ceļu krieviem un baltkrieviem, lai cīnītos kā neitrāli sportisti bez valsts simboliem. SOK norāda, ka no drošības problēmām varētu izvairīties, ja Krievija un Baltkrievija sacenstos Āzijas sacensībās, tostarp olimpiskajās kvalifikācijas spēlēs Āzijas spēlēs Ķīnā.

SOK norāda uz tenisu, kur vīriešu un sieviešu profesionālās tūres ļāvušas atsevišķiem krieviem un baltkrieviem sacensties bez valsts simboliem. Baltkrievu spēlētāja Arina Sabaļenka pagājušajā mēnesī uzvarēja Austrālijas atklātajā čempionātā. Tomēr pat tenisā Krievija un Baltkrievija ir izslēgtas no tādām izlašu sacensībām kā Deivisa kauss un Billija Žana Kinga kauss, kā arī tām tika liegts spēlēt pagājušā gada Vimbldonas turnīrā.

Kopš 2014. gada Soču ziemas spēlēm, kas tika piesātinātas ar steroīdiem, Krievija un tās sportisti ir pakļauti riskam tikt aizliegtiem katrās olimpiskajās spēlēs. Iepriekš tas bija saistīts ar Krievijas valsts atbalstīto dopinga lietošanu un pēc tam valsts mēģinājumu slēpt pierādījumus par šo skandālu.

Ukraina sīvi iebilst pret krievu atļaušanu pasaules sportā un jo īpaši nākamā gada olimpiskajās spēlēs. Ukraina apgalvo, ka karā gājuši bojā vairāk nekā 220 tās sportisti, un simtiem sporta objektu atrodas drupās. Tas norāda uz tādiem precedentiem kā Vācijas un Japānas izslēgšana no 1948. gada olimpiskajām spēlēm pēc Otrā pasaules kara.

'Ja, nedod Dievs, tiks iznīcināti olimpiskie principi un Krievijas sportisti drīkstēs piedalīties kādās sacensībās vai olimpiskajās spēlēs, tas ir tikai laika jautājums, kad teroristu valsts piespiedīs viņus spēlēt līdzi kara propagandai,' sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs. Zelenskis šomēnes teica sporta ministru un amatpersonu samitā no vairāk nekā 30 valstīm.

Šajā samitā tika pieņemts kopīgs skepticisma pilns paziņojums par to, kā SOK ierosinātais neitrālais process varētu darboties, īpaši bažījoties par to, vai daudzi Krievijas sportisti, kuriem ir saites ar armiju, varētu sacensties. SOK otrdien paziņoja, ka uzskata, ka šie jautājumi ir 'konstruktīvi', taču valstis nav pievērsušās tās bažām par iespējamo diskrimināciju.

Pulkstenis tikšķ, lai SOK rastu risinājumu, lai Krievijas un Baltkrievijas sportistiem būtu iespēja kvalificēties olimpiskajām spēlēm. Kvalifikācija jau ir sākusies daudzos sporta veidos un drīz sāksies arī citos.

Lai gan krievi pēdējā gada laikā ir lielā mērā izslēgti, Ukrainas sportisti ir guvuši dažus vērā ņemamus panākumus pasaules arēnā. Oleksandrs Usiks, kurš īsi pēc iebrukuma ķērās pie ieročiem, aizstāvot Ukrainu, atgriezās boksā un augustā nosargāja savu titulu smagajā svarā pret Entoniju Džošua. Augstlēcēja Jaroslava Mahučiha Oregonā izcīnīja pasaules čempionāta sudraba medaļu, bet Marīna Beha-Romančuka izcīnīja Eiropas titulu trīssoļlēkšanā.

Ukrainas vīriešu futbola līga atsākās augustā – dažas spēles tika pārtrauktas ar brīdinājumiem par uzlidojumiem, un Doņeckas Šahtar noturējās Čempionu līgas grupu turnīrā, uzvarot Vācijas klubu Leipcigas un cīnoties neizšķirti pret Spānijas lielvaras Madrides Real.

Trešdienas paziņojumā, atzīmējot iebrukuma gada gadadienu, SOK nepieminēja savus centienus reintegrēt Krieviju un Baltkrieviju, taču norādīja, ka olimpiskās spēles varētu veicināt 'mierīgu konkurenci' starp sportistiem no, piemēram, Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas. Izraēla un Palestīna.

labākā galda tenisa nūja starpposma spēlētājam

'Miera veidošanas centieniem ir nepieciešams dialogs,' norādīja SOK. 'Sacensības ar sportistiem, kuri ciena Olimpisko hartu, var kalpot kā katalizators dialogam, kas vienmēr ir pirmais solis miera panākšanai.'

___

Sekojiet līdzi AP ziņojumam par Krievijas karu Ukrainā plkst https://apnews.com/hub/russia-ukraine

___

Vairāk AP reportāžas par Parīzes olimpiskajām spēlēm: https://apnews.com/hub/2024-paris-olympic-games un https://twitter.com/AP_Sports